REGULAMENTU TARA BANDU
Introdusaun
Timor-Leste hahu husi beiala nia tempo moris ona ho ninia identidade rasik no ho kultura ne’ebé diferente molok okupasaun kolonialismo mai iha Timor-Leste. Atu moris iha paz, estabilidade no harmonia, beiala sira kuda regulamentu ne’ebé formula tuir esprensia no lisan atu regula ka resolve konflitu ne’ebé mosu iha sira nia le’et husi tempo ba tempo.
Iha Konstituisaun Repúblika Demokratika Timor-Leste, artigo 2 alinea 4, mós fo rekuinhesemento ba povo Timor-Leste tomak nia identidade katak;
“Estadu rekoñese no valoriza norma no lisan rai-Timór nian ne’ebé la’ós kontra lei-inan no mós lejizlasaun seluk ne’ebé ko’alia kona-ba direitu ne’ebé mai husi lisan no toman”.
“Suku hanesan orgaun estadu ne’ebé ki’ik liu iha baze, iha nia funsaun determinante atu prezerva ita nia identidade kulturál no mobiliza komunidade lokal halo esforsu koletivu ba rekonstrusaun nasional. Prezervasaun ba paz no estabilidade social hodi kontribui ba kondisaun moris komunidade ba progressu sósiu ekonomiku ema tomak nian (lei No. 9/2016 konaba suco)”.
Bazeia ba mandatu konstituisaun RDTL no lei No. 9/2016 konaba suco, fo kompetensia ba Conselho do Suco atu konsolida no organiza força hotu-hotu iha suco hodi fo protesaun, prezervasaun no promove ba uzu, kustume no tradisaun komunidade Suco Buruma nian. Ho razaun ida ne’e, Conselho do Suco Buruma hamutuk Lia Nain no porta voz husi Uma Lisan 23 ne’ebé eziste iha Suco Buruma, Veterano/a, interlektuais, Grupo Feto, Responsabel Organizasaun Arte Marciais no Juventude Suco Buruma sente, katak norma sosio-kulturais ne’ebé beiala sira husik hela ba sira ne’e valor duni ba sira nia moris, no sai hanesan fator determinante ba ema hotu nia prekupasaun.
Regulamentu Tara Bandu Suco Buruma nian ne’e, hanesan rezultadu no resposta husi Dialogo Komunitario entre Camadas hotu-hotu iha Suco Buruma iha tinan 4 liu ba (febreiru 2019-Agosto 2023). Regulamento ne’e dezemvolve husi Comisaun Instaladora / Comisaun Elaborasaun Regulamento, hahu husi Abril – Agusto de 2019, hamutuk kapitulu 14 no artigu 37.
Baze legal mak;
- Konstituisaun RDTL
- Lei no. 9/2016 konaba Suco
- Dekretu lei no. 26/2012 konaba Baze Ambiente
- Lei no. 13/2017 konaba rezime espesial ba definisaun titularidade beins imovel
- Lei no. 07/2010 konaba violensia domestika
- Lei no. 5/2017 konaba Rezime juridiku pratika arte maciais nian, rituais, armas brankas no rama ambon
- Lei Protesaun Labarik
- Regulamento interna Muniçipio Baucau No: 01/PAMBaucau/XII/2018
- Planu Asaun Komunidade (PAK) Suco Buruma, 2012
Dispozisaun Jeral, Definisaun jeral (kapitulu I, Artigu 1 no 2);
- Regulamento hanesan regras ka norma tradisionais no formal ne’ebé ita uza iha Suco Buruma atu regula atetudi ema ho rekursu naturais.
- Tara bandu hanesan pratika kultural ne’ebé beiala sira kuda no rai ba nia jerasaun (husi tempo ba tempo) to’o ohin loron atu regula atividade ka atetudi ema individu ka grupo iha sosiedade ida.
- Definisain termus ne’ebé uza iha regulamentu ida ne’e ho nia funsaun, hanesan;
- Komunidade mak ema individu-individu ne’ebé ho karakter hanesan (geografi, kultura, rasa, religião) hagrupo-an hela hamutuk ou registu iha suco Buruma. Nu’udar implementador no mos benefisiario ba reguamentu ida ne’e
- Guarda Florestas, Guarda Tradisional suco (Makaleak, Makasabar), KPK, Segurança Suco, GMF, Kabu/Kapitaun Be’e, PSF, Planu Uza Rai ba Futuru, Rekursu Naturais, Planu patisipatorio uza rai ba futuru no Comite Tara Bandu.
Objetivu Principiu no kobertura (kapitulu 2, artigu 3, 4, no 5);
- Objectivo fundamental husi regulamento Tara Bandu mak atu regula no proteze relasaun eme ho eme, ema ho naturez no ema ho balada hodi garante direitu baziku ema individu ka grupo, asegura uzu no sustentabilidade rekursu iha Suco Buruma
- Regulamentu interna Suco Buruma haktuir Konstituisaun RDTL, lei no enkuadramentu legais seluk ne’ebé Timor-Leste La kontradis ho regulamentu bandu anterior no dezenvolve esklusivamentu atu governa ema ema individu ka grupo iha Suco Buruma
- Regulamentu ida ne’e aplika ba kazu saida deit mak akontese iha Suco Buruma, aplika ba ema Ema individu ka grupo husi Suco Buruma ka Suco/Postu/Municipio seluk ne’ebé hela ka la hela iha Suco Buruma maibe hakarak asesu rekursu iha Suco Buruma. Aplika mos ba ema/komunidade husi Suco/postu Administrativu/ Muniçipio seluk ne’ebé la’o liu iha área Suco Buruma
Direitu no responsablidade ema iha suco Buruma (kapitulu 3, artigu 6, 7, 8 no 9);
- Ema hotu tenke repeita ema nia direitu baziku
- Labarik sira iha direitu atu hetan edukasaun no saúde. Proteze labarik livre husi violensia n influensia a’at sira
- Feto direitu hanesan ho mane, asegura feto atu asesu ba educasaun no saúde. Protesze feto livre husi violensia no livre atu espresa nia opiniaun
- Ema individu ka grupo iha Suco Buruma, iha responsabilidade atu asegura nia direitu bazico, privasidade, dignidade no Liberdade
- Ema hotu-hotu iha Suco Buruma tenke halo no asesu ba sintina/toilet
- Labele halo uma menus husi 15 metru husi Estrada públiku/nasional (validu ba uma ne’ebé mak depois regulamento ne implementa)
- Ema individu ka grupo ne’ebé la halo nia responsabilidade hanesan temi iha kapitulu 3, artigu 6, 7, 8 no 9 konsidera hanesan kontra bandu no sei hetan sansaun no sei prega multa
Crimi no aktus ilegais (kapitulu 4, artigu 10);
Tuir regulamentu ida ne’e crimi fahe ba rua, crimi públiku no cirimi semi públiku, no kazu civil. Comite tara bandu la iha direitu atu resolve crimi públiku ka crimi todan iha suco no tenke refere ba parte kompetente. Cirimi semi públiku ka Crimi todan naton comite tara bandu bele resolve bainhira vitima propoin resolve tuir dalan familias ho nia konsensia rasik. Kazu civil mak kazu bain-bain ne’ebé la fo ameasas ka impaktu ba ema barak iha sosiedade. Ezemplo crimi públiku no cirimi semi públiku ka kazu civil bele hare iha tabela kapitulu 4, artigu 10 nomeru 2.
Norma sociais no seremonia cultural (kapitulu 5, artigu 11, 12, 13, 14 no 15);
- Iha kapitulu no artigu ida ne’e regulamentu tara bandu hakarak reafirma norma no bandu hotu-hotu ne’ebé moris nanis iha komunidade suco buruma
- Festa cultural no festa sira seluk ne’ebé hakarak halo iha Suco Buruma ka tenke husu liçensa no autorizasaun husi Comite Tara Bandu ka Conselho do Suco. Antes atu hasai/fo autorizasaun tenke konfirma uluk kondisaun necesidade ne’ebé persiza ba festa (taxa liçensa $50 ka festa)
- Mate isin labele rai liu horas 48 (loron rua), karik iha mate ruma ne’ebé obrigado tenke rai liu loron rua, familia tenke informa ba Comite Tara Bandu ka CS, maibe familia la bele rai liu 72 horas (loron tolu) ho razaun saida deit.
- Regulamentu ida ne’e bandu atu labele uza bevidas iha seremonia kore metan, funeral no kultural, no labele uza ornamento ka asessoris ne’ebé la persiza iha ceremonia funeral
Uza Rai Futuru iha Suco (kapitulu 6, artigu 16, 17, 18, 19);
- Prinsipiu baziku uza rai iha Suco Buruma tenke uza no maneija ho maneira nebe los no sustentavel. Hadi’a funsaun rai no florestas, hasa’e produtividade rai atu nune’e komunidade Suco Buruma inklui jerasaun tuir mai bele benefisia hotu
- Maneira uza rai bele agor no futuru ho aktividades sir ne’ebé bandu iha regulamentu ida ne’e, bele hare iha tabela kapitulu 6, artigu 17
- Ema se deit mak hakarak atu asesu ba rekusu ka tesi ai ba necesidade privadu ka komun ka ba necesidade komersial, tenke husu liçensa ba Mak leak/maka sabar/makhein nu’udar reprezentante Comite Tara Bandu iha aldeia. Halo deklarasaun iha Suco (selu taxa liçensa) atu hetan autorizasaun no aprovasaun husi Diresaun Servisu Florestas Muniçipal
- Ema individu ka grupo husi Suco Buruma ka husi suco seluk ne’ebé la halo tiur bandu iha artigu 16, 17, 18, 19 sei konsidera kontra bandu no sei hetan sansaun no sei prega multa
Regulamentu konaba uza no jestaun rekursu naturais (kapitulu 7, artigu 20);
- Iha kapitulu no Artigu ida ne’e, hahu husi nomeru 1, 2, 3, 4, 5, 6, espesifikamente koalia konaba atividade sira ne’ebé kauza ba degradasaun no esploitasaun la tuir ordem no kontra bandu, klasifika hanesan crimi públiku no crimi semi públiku ka kazu civil.
- Ema individu ka grupo husi Suco Buruma ka husi suco seluk ne’ebé la halo tiur bandu iha Artigu 20 nomeru 1, 2, 3, 4, 5, 6 sei konsidera kontra bandu ka viola regra no sei hetan sansaun no sei prega multa
Regulamentu konaba jestaun animal (kapitulu 8, artigu 21, 22, 23);
- Prinsipiu baziku hakiak animal, tenke kuidadu, kontrola no proteje sira nia animal ho proprio. Animal hotu-hotu labele husi husik livre (sulan) liu-liu animal ne’ebé fo risku ba saúde públiku. Labele kesi ka husik animal iha fatin públiku hanesan áreador eskola, Postu Saúde, Sede Suco, Igreja, Knua, Cemiteiro, Estrada públiku no fatin públiku sira seluk ho razaun saida deit.
- Karik iha ema individu/grupo mak la halo tuir bandu ne’ebé temi iha artigu 21, 22no 23, sei konsidera hanesan kontra bandu no sei hetan sansaun no prega multa husi Comite Tara Bandu ka CS
Kuadru servisu institusional ba implementasaun (kapitulu 9, Artigu 24, 25 no 26);
Orgaun implementador regulamentu tara bandu konpostu husi lider comite ho nia membru sira mak hanesan; Xefe suku, Membru Conselho do Suco, Ate Ua Bau Soru “Makhein Kero Inan”, Maijor, Makleak/Maksabar/ Makhein, Kapitaun ka Kabu Babu Be’e, Segurança Suco ka reprezentante juventude no prezentante OAM iha Suco Buruma, Grupo Maneija Fasilidade (GMF) no Promotor Saúde na Familia (PSF). Orgaun implementador iha membru permanente no la membru permanente, nia funsaun mak hala’o kontrolo, prevensaun, identifikasaun, mediasaun no negosiasaun ba problema ne’ebé akontese. Sensibiliza no organiza komunidade atu halo reflorestasaun
Sistema implementasuan regulamentu (kapitulu 10, artigu 27 no 28);
Prosedural resolve problema disputa no konflitu), kustu husi prosesu resolve kazu, hahu husi aldeia to’o mai suco. Akontese kazu violasaun hasoru regulamentu ka bandu komunidade ka makaleak tenke relata uluk ba Chefe Aldeia, no resolve uluk iha nivel uma kain lidera husi Makleak/Makasabar ho Lia Nain husi uma lisan observa husi Chefe Aldeia. Parte rua tenke responsabliza ba gastus husi encontro mediasaun (klaru liu bele hare iha tabela sansaun artigu 35)
Monitora implementasaun no fahe informasaun ba komunidade (kapitulu 11, artigu 29, 30 no 31);
- Comite tara bandu mak sei responsabliza ba implementasaun no monitoramentu liu husi encontro monitoring kada trimestral avalisaun annual
- Chefe Aldeia no Makleak/makasabar/makhein tenke fahe informasaun konaba rezultadu enkontru Comite ba komunidade iha aldeia atu hasae konsencia komunidade kona ba regulamentu suco
Jestaun financial (kapitulu 12, artigu 32, 33 no 34);
- Comite Suco hetan rendementu liu husi implementasaun regulamentu suco, selu multa husi ema ne’ebé viola regra ka regulamentu, taxa ba husu liçensa no kontribuisaun ka appoio husi organizasaun esternal
- Rendementu komite sei uza deit ba implementasaun regulamentu suco no planu uja rai iha future, reflorestasaun, rehablitasaun área ne’ebé degrada, prepara akomodasaun ba encontro Comite no revizaun ceremonia tara bandu
Multa no sansaun (kapitulu 13, artigu 35);
Sansaun no multa (pena) ne’ebé mak comite prega bainhira kontra bandu ka komete crimi/kazu ruma, tuir tipu no grau husi ;crimi
- Ema ne’ebé involve iha crimi todan tenke refere ba parte kompetente ka Polícia
- Ba crimi semi públiku nia sansaun no multa mak;
Kompensasaun ba iha vitima ka nia familia;
- U$$ 100.00 - $ 1000.00 ou grau husi estragus,
- Karau ida ho bibi kabadu ida
- Tais mane ida
Multa;
- $ 15.00 bainhira resolve nivel aldeia, selu husi ida ne’ebé ba hato’o keiza
- U$$ 25.00 bainhira problema resolve iha suco, selu husi ida ne’ebé hato’o keiza
- Material ba ceremonia mediasaun (nahe biti no lulun biti), Na’an, Fos, Sigaru, Tua, Bua ho Malus
- Kazu civil nia sansaun no multa mak;
Kompensasaun ba iha vitima ka nia fmilia
- U$$ 50.00 - $ 500.00 ou tuir kuantidade estragus
- Karau ida no fahi ida
- Tais feto ou tais mane
Multa
- $ 15.00 bainhira resolve nivel aldeia, selu husi ida ne’ebé ba hato’o keiza
- U$$. 25.00 bainhira problema resolve iha suco, selu husi ida ne’ebé hato’o keiza
- Material ba ceremonia mediasaun (nahe biti no lulun biti), Na’an, Fos, Sigaru, Tua, Bua ho Malus
Kompletu liu bele hare iha tabela sansaun no multa artigu 35, katak ema se deit mak;
- Nauk ema nia balada ka animal iha rai maran, naok ida sei selu ho sanulu, vale ba osan $500 – 100, nafatin kompleta despeza ba ceremonia Dame nia iha Aldeia ka Suco
- Nauk ka estraga balada ka animal iha rai Taci, foti ka oho ida sei kona multa $500 – 1000, nafatin kompleta despeza ba ceremonia dame nia iha Aldeia ka Suco………….
Previzaun no amandementu 9kapituli 14, artigu 36 no 37);
kapitulu 14 hanesan mataka (ikus) regulamentu ida ne’e, koalia konaba revizaun, Amandementu no efetividade husi implementasaun regulamentu tara bandu suco buruma.
|
Artigu 35. Tabela espisifiku ba sansaun no multa
Ema se deit?
Naok animal iha Rai Maran
No |
Diskrisaun |
Kuantidade Nauk |
Kuantidade selu |
Vale ba Osan(U$) |
Observasaun |
1 |
Karau meta/timor |
1 |
10 |
500-1000 |
Kompleta Nafatin ho despeza ba ceremonia Dame nia iha Aldeia ka Suco |
2. |
Karau vaka |
1 |
10 |
500-1000 |
Hanesan iha leten |
3. |
Fahi rasa/fahi makau |
1 |
10 |
500-1000 |
Hanesan iha leten |
4. |
Fahi timor |
1 |
10 |
500 -1000 |
Hanesan iha leten |
5. |
Bibi malae no bibi timor |
1 |
10 |
100-500 |
Hanesan iha leten |
6. |
Manu local |
1 |
10 |
50-100 |
Hanesan iha leten |
7. |
Manu ras |
1 |
10 |
50-100 |
Hanesan iha leten |
8. |
Manu rade |
1 |
10 |
50-100 |
Hanesan iha leten |
9. |
Manu tolun |
1 |
10 |
50-100 |
Hanesan iha leten |
10. |
Asu |
1 |
10 |
50-100 |
Hanesan iha leten |
11. |
Busa |
1 |
10 |
50-100 |
Hanesan iha leten |
12. |
Animal nia talin(Karau, Kuda, Fahi, Bibi, ) |
1 |
10 |
10-50 |
Hanesan iha leten |
13. |
Osan |
1 dolar |
100 |
10 |
Selu tuir eskala osan |
Balada iha Taci
No. |
Deskripsaun |
Kuntidade Nauk |
Vale ba osan |
|
1. |
Lenuk |
1 |
100-5000 |
Kompleta Nafatin ho despeza ba ceremonia Dame nia iha Aldeia ka Suco |
2. |
Balea |
1 |
500-1000 |
Kompleta Nafatin ho despeza ba ceremonia Dame nia iha Aldeia ka Suco |
3. |
Tuba raun |
1 |
500-1000 |
Kompleta Nafatin ho despeza ba ceremonia Dame nia iha Aldeia ka Suco |
Balada iha be’e matan ka kolam
No. |
Deskripsaun |
Kuantidade Nauk |
Vale ba Osan ($) |
Observasaun |
1. |
Boek |
1 |
50-100 |
Kompleta Nafatin ho despeza ba ceremonia Dame nia iha Aldeia ka Suco |
2. |
Tuna |
1 |
50-100 |
Kompleta Nafatin ho despeza ba ceremonia Dame nia iha Aldeia ka Suco |
3. |
Kadiuk |
1 |
50 - 100 |
Kompleta Nafatin ho despeza ba ceremonia Dame nia iha Aldeia ka Suco |
Kasa Balada ka Animal Fuik
No. |
Deskrisaun |
Kuantidade Oho/Nauk |
Multa Vale ba Osan |
Observasaun |
1. |
Manu Kakatua |
1 |
500 – 1,000 |
Kompleta Nafatin ho despeza ba ceremonia Dame nia iha Aldeia ka Suco |
2. |
Manu Lorico |
1 |
100 – 500 |
Hanesan |
3. |
Manu Pombu |
1 |
100 – 500 |
Hanesan |
4. |
Manu Kakuak |
1 |
100 – 500 |
Hanesan |
5. |
Manu Metan |
1 |
100 – 500 |
Hanesan |
6. |
Manu iha Taci |
1 |
100 – 500 |
Hanesan |
7. |
Manu rade fuik |
1 |
100 – 500 |
Hanesan |
8. |
Bibi Rusa |
1 |
500 – 1000 |
Hanesan |
9. |
Leki rauk |
1 |
100 – 500 |
Hanesan |
10 |
Foho Rai (ular bo’ot) |
1 |
100 - 500 |
Hanesan |
Estragus sasan publiku
No |
Diskrisaun |
Kuantidade Nauk |
Kuantidade selu |
Vale ba Osan (US$) |
Observasaun |
|
Estragus fasilidade estadu (escola, sede aldeia, suku, klinika, eletricidade, Estrada, be’e matan, uma lisan |
|
|
|
|
|
Estragu/Nauk torneira be’e mós |
1 |
5 |
25-200 |
|
|
Esatreaga ka nauk Asesores kanalizasaun be’e mós |
1 |
2 |
5-100 |
|
Sunu Rai Arbiru
No. |
Deskrisaun |
Kuantidade Estraga |
Multa Vale Ba Osan ($) |
Observasaun |
1. |
Sunu ai Laran Tuan Skalaun Ki’ik |
Menus husi Hektare 1 |
100 – 500 |
Tuir medisaun makalia nia bibi ida Osan $. 200 manu ida tais 1. Responzablidade Tekniku |
2. |
Sunu rai Skalaun Ki’ik |
Menus husi Hektare 1 |
100 – 500 |
Tuir medisaun makalia nia bibi ida Osan $. 200 manu ida tais 1. Responzablidade Tekniku |
3. |
Sunu Ema nia Plantasaun Skalaun ki’ik |
Menus husi Hektare 1 |
100 – 500 |
Tuir medisaun makalia nia bibi ida Osan $. 200 manu ida tais 1. Responzablidade Tekniku |
4. |
Sunu Ema nia To’os |
Menus husi Hektare 1 |
100 – 500 |
Tuir medisaun makalia nia bibi ida Osan $. 200 manu ida tais 1. Responzablidade Tekniku |
Nauk no Estragus Plantasaun
No |
Diskrisaun |
Kuantidade Estraga |
|
Vale ba Osan (US$) |
Observasaun |
|
1. |
Tua dikin /Nu dikin |
1 |
|
$. 50-100 |
Tuir medisaun makalia nia bibi ida Osan $. 200 manu ida tais 1. Responzablidade Tekniku |
|
2. |
Tua hun/tali hun/Nu hun /Tua metan/rumbia hun/bua hun/kulu hun/sukaer hun/has hun/hudi hun/aidila hun/malus hun/jambua hun/aiata hun/bilimbi hun deruk hun/karambola/amare/kakao/delima/au hun/tohu/kami/ailele/apokate/marungi/ |
1 |
|
25 – 150 |
Tuir medisaun makalia nia bibi ida Osan $. 200 manu ida tais 1. Responzablidade Tekniku |
|
3. |
Tua hun/tali hun/Nu hun /Tua metan/rumbia hun/bua hun/kulu hun/sukaer hun/has hun/hudi hun/aidila hun/malus hun/jambua hun/aiata hun/bilimbi hun deruk hun/karambola/amare/kakao/delima/au hun/tohu/kami/ailele/apokate/marungi/ |
Tahan, Kulit Musan, Fuan, sanak,Abut |
|
25 – 200 |
Tuir medisaun makalia nia bibi ida Osan $. 200 manu ida tais 1. Responzablidade Tekniku |
|
Estragaus Ai-Han Serial no Hortikultura
|
||||||
No. |
Deskrisaun |
Kuantidade Estragus |
Kuantidade selu |
Vale ba osan ($) |
Observasaun |
|
1. |
Hare kulit |
1 kg |
10 kg |
20 - 100 |
Medisaun Multa Bibi 1 ba Makalia, Osan $200 Manu ida tais 1, Responzablidade Tekniku |
|
2. |
Batar |
1 kg |
10 kg |
20 – 100 |
Medisaun Multa Bibi 1 ba Makalia, Osan $200 Manu ida tais 1, Responzablidade Tekniku |
|
3. |
Sorgum |
1 kg |
10 kg |
20 – 100 |
Medisaun Multa Bibi 1 ba Makalia, Osan $200 Manu ida tais 1, Responzablidade Tekniku |
|
4. |
Koto |
1 kg |
10 kg |
20 – 100 |
Medisaun Multa Bibi 1 ba Makalia, Osan $200 Manu ida tais 1, Responzablidade Tekniku |
|
5. |
Fore keli ,Foremungu, Fore Tali, lehe |
1kg |
10 kg |
20 – 100 |
Medisaun Multa Bibi 1 ba Makalia, Osan $200 Manu ida tais 1, Responzablidade Tekniku |
|
6. |
Talas hun ho isin |
1 kg |
10 kg |
20 – 100 |
Medisaun Multa Bibi 1 ba Makalia, Osan $200 Manu ida tais 1, Responzablidade Tekniku |
|
7. |
Ai farina hun kain tahan |
1 kg |
10 kg |
20 – 50 |
Medisaun Multa Bibi 1 ba Makalia, Osan $200 Manu ida tais 1, Responzablidade Tekniku |
|
8. |
Feuk isin, tahan, talin |
1 kg |
10 kg |
20 – 100 |
Medisaun Multa Bibi 1 ba Makalia, Osan $200 Manu ida tais 1, Responzablidade Tekniku |
|
9. |
Kombili |
1 kg |
10 kg |
20 – 100 |
Medisaun Multa Bibi 1 ba Makalia, Osan $200 Manu ida tais 1, Responzablidade Tekniku |
|
10. |
Maek |
1 kg |
10 kg |
20 – 100 |
Medisaun Multa Bibi 1 ba Makalia, Osan $200 Manu ida tais 1, Responzablidade Tekniku |
|
11. |
Tomate hun no fuan |
1 kg |
10 kg |
20 – 100 |
Medisaun Multa Bibi 1 ba Makalia, Osan $200 Manu ida tais 1, Responzablidade Tekniku |
|
12. |
Modo hun |
1 kg |
10 kg |
20 – 100 |
Medisaun Multa Bibi 1 ba Makalia, Osan $200 Manu ida tais 1, Responzablidade Tekniku |
|
13. |
Repoilho fuan |
1 kg |
10 kg |
20 – 100 |
Medisaun Multa Bibi 1 ba Makalia, Osan $200 Manu ida tais 1, Responzablidade Tekniku |
|
14. |
Alfase |
1 kg |
10 kg |
20 – 100 |
Medisaun Multa Bibi 1 ba Makalia, Osan $200 Manu ida tais 1, Responzablidade Tekniku |
|
15. |
Senora |
1 kg |
10 kg |
20 – 100 |
Medisaun Multa Bibi 1 ba Makalia, Osan $200 Manu ida tais 1, Responzablidade Tekniku |
|
16. |
Lis mean no mutin |
1 kg |
10 kg |
20 – 100 |
Medisaun Multa Bibi 1 ba Makalia, Osan $200 Manu ida tais 1, Responzablidade Tekniku |
|
17. |
Lakeru |
1 kg |
10 kg |
20 – 100 |
Medisaun Multa Bibi 1 ba Makalia, Osan $200 Manu ida tais 1, Responzablidade Tekniku |
|
18. |
Brinjela |
1 kg |
10 kg |
20 – 100 |
Medisaun Multa Bibi 1 ba Makalia, Osan $200 Manu ida tais 1, Responzablidade Tekniku |
|
19. |
Baria |
1 kg |
10 kg |
20 – 100 |
Medisaun Multa Bibi 1 ba Makalia, Osan $200 Manu ida tais 1, Responzablidade Tekniku |
|
20. |
Pimentaun |
1 kg |
10 kg |
20 – 100 |
Medisaun Multa Bibi 1 ba Makalia, Osan $200 Manu ida tais 1, Responzablidade Tekniku |
|
21. |
Ai Manas Lotuk |
1 kg |
10 kg |
20 – 100 |
Medisaun Multa Bibi 1 ba Makalia, Osan $200 Manu ida tais 1, Responzablidade Tekniku |
|
22. |
Malgetas |
1 kg |
10 kg |
20 – 100 |
Medisaun Multa Bibi 1 ba Makalia, Osan $200 Manu ida tais 1, Responzablidade Tekniku |
Estragus Ai-Industria
No |
Diskrisaun |
Kuantidade Nauk |
Kuantidade selu |
Presu vale ba Osan(U$) |
Observasaun |
1. |
Ai Kameli |
1 |
|
100 – 500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
2. |
Ai Na’a |
1 |
|
100 – 500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
3. |
Ai Teka |
1 |
|
100 – 500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
4. |
Ai Mahoni |
1 |
|
100 – 500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
5. |
Ai Nitas |
1 |
|
100 – 500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
6. |
Ai Saria |
1 |
|
100 – 500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
7. |
Ai Akadiru |
1 |
|
100 – 500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
8. |
Ai Kakeu |
1 |
|
100 – 500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
9. |
Ai Parapa |
1 |
|
100 – 500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
10. |
Ai Lele |
1 |
|
100 – 500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
11. |
Ai Doti |
1 |
|
100 – 500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
12. |
Ai Weru |
1 |
|
100 – 500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
13. |
Ai Hali |
1 |
|
100 – 500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
Rekursu Naturais
No |
Diskrisaun |
Kuantidade Nauk |
Vale ba Osan(U$) |
Observasaun |
1 |
Rai Mutin |
Ret 1 |
200 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
2 |
Rai Henek Tasi |
Ret 1 |
200 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
3 |
Fatuk Belar |
Ret1 |
200 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
4 |
Fatuk Bain-Bain |
Truk 1 |
200 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
5 |
Rai Mean |
1 kg |
20 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
6 |
Estraga Be’e Matan |
|
200 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
7 |
Estraga Au Ruin iha Tasi |
|
200 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
Nauk no Estragus Materiais Domestika
No |
Diskrisaun |
Kuantidade Nauk |
Kuantidade selu |
Vale ba Osan(U$) |
Observasaun |
1 |
Sana medida kiik boot |
1 |
10 |
50 - 100 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
2 |
Tasu |
1 |
10 |
50 – 100 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
3 |
Bikan kiik boot |
1 |
10 |
50 – 100 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
4 |
Kanuru medida ki’ik boot |
1 |
10 |
50 – 100 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
5 |
Balde kiik boot |
1 |
10 |
50 – 100 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
6 |
Basia |
1 |
10 |
50 – 100 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
7 |
Raga |
1 |
10 |
50 – 100 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
8 |
Kaneka, kopu, sikra |
1 |
10 |
50 – 100 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
9 |
Buli |
1 |
10 |
50 – 100 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
10 |
Termu |
1 |
10 |
50 – 100 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
11 |
Tizora |
1 |
10 |
50 – 100 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
12 |
Hena meja |
1 |
10 |
50 – 100 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
13 |
Lafatik |
1 |
10 |
50 – 100 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
14 |
Taan |
1 |
10 |
50 – 100 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Hoka |
1 |
10 |
50 – 100 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Lona |
1 |
10 |
50 – 100 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Baliu, katana, tudik, diman, ai suak besi, encada, Karun Rai |
1 |
10 |
50 – 100 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Meja, |
1 |
10 |
200 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Kadeira |
1 |
10 |
20 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Sofa |
1 |
10 |
600 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Banku |
1 |
10 |
20 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Kama |
1 |
10 |
100-300 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Armari |
1 |
10 |
300-1000 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Esprinbad |
1 |
10 |
50-500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Surik |
1 |
10 |
600 -2000 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Mortel |
1 |
10 |
200 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Belak |
1 |
10 |
50-500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Kaibauk |
1 |
10 |
50-500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Brinku |
Par 1 |
10 |
100 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Korente osan mean |
1 |
10 |
100-1500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Kelo osan mean |
1 |
10 |
200-500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Kadeli osan mean |
1 |
10 |
100-200 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Odamatan Uma |
1 |
10 |
200 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Vidru Janela |
1 |
10 |
100 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Janela Ai |
1 |
10 |
50 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Estragas motor no kareta |
|
|
|
Depende ba gravidade husi estragus |
|
Nauk Sasan Loja ka Kios |
1 |
10 |
|
Depende ba gravidade husi estragus |
|
Uma Tomak |
1 |
10 |
5000 |
Depende ba gravidade husi estragus |
- Nauk ka Estraga Sasan Elektroniku
No. |
Deskrisaun |
Kuatidade Estragus |
Kuantidade Selu |
Vale ba Osan ($) |
Observasaun |
|
Televizaun |
1 |
10 |
200 - 500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Laptop/Kumputador |
1 |
10 |
500 – 1500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Printer |
1 |
10 |
200 – 1000 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Tep Record |
1 |
10 |
100 - 1000 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Mixer |
1 |
10 |
500-1500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Ampli |
1 |
10 |
1000 - 1500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Kamera digital |
1 |
10 |
500 - 1500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Estrika |
1 |
10 |
50 - 500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Parabola resevier |
1 |
10 |
100 - 500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Hand Phone |
1 |
10 |
100- 1000 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Buli Listrik |
1 |
10 |
50 - 500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Rice Cooker |
1 |
10 |
50 - 500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Blender |
1 |
10 |
50 - 500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Dispencer |
1 |
10 |
50 - 500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Makina Fotocopy |
1 |
10 |
500 - 1500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Micxer Halo Dosi |
1 |
10 |
50 - 500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Tizora |
1 |
10 |
10 - 100 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
|
Tizora Listrik |
1 |
10 |
50 - 500 |
Kompleta despeza ba ceremonia Tara bandu nia iha Suku. Oho karau 1, tais mane 1, osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $ 250 x 2 = $ 50 ho manu mutin aman 1 |
Asaun Defamasaun Hasoru Ema Seluk
No |
Diskrisaun |
Tenke kumpri |
Observasaun |
1 |
Lori lia no konta ema |
Familia tuir feto sa ou mane fahi ida tais ba feto san umane |
Kompleta Nafatin ho despeza ba ceremonia Tarabandu nia iha Suku. Oho karau 1 tais mane osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $.250x2 =$. 500 ho manu mutin aman 1 |
2 |
Asaun adulteru nebe ema toman ka kaer hetan |
Mane kaer naan 5 no feto kaer naan lima,hodi hadia dignidade parte rua sira nain rua hmutuk cunpri regulamentu hanesan hateten iha kapitulu 11 artigu 20. |
Kompleta Nafatin ho despeza ba ceremonia Tarabandu nia iha Suku. Oho karau 1 tais mane osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $.250x2 =$. 500 ho manu mutin aman 1 |
3 |
Mane katuas fo oan ba feto ran |
Mane katua tenke responsabliza aktus nebe tuir regulamentu ninia hakarak. |
Kompleta Nafatin ho despeza ba ceremonia Tarabandu nia iha Suku. Oho karau 1 tais mane osan troka talin tambor kbas sorin-sorin $.250x2 =$. 500 ho manu mutin aman 1 |
4 |
Mane klosan fo oan ba feto ran maibe lakohi forma familia |
Mane klosan tenke responsabliza aktus nebe tuir regulamentu ninia hakarak. |
|
5 |
Mane klosan foo an ba feto kaben nain |
|
|
6 |
Inan Isin rua estraga bebe (Abortus) |
|
Refere ba polisia |
7 |
Duun matak buan |
|
|
8 |
Lia fuan defamasaun seluk-seluk tan nebe lasita iha leten |
|
|