Diretor Servisu Munisipál Obra Publiku Baucau, Agostino Ximenes espika, fatin ne’e remata ona dezeñu no hein aprovasun iha reuniaun konsellu konsultivu no koordenasaun munisipál inklui hatama iha Planu Asaun Anuál liuhosi orsamentu Programa Dezenvolvimentu Integradu Munisipál (PDIM).
“Ita planeia ba tinan 2025, maibé depende ba orsamentu,” Diretór Servisu Munisipál Obra Públika Baucau hateten iha Vila Nova, tersa ne’e.
Nia dehan, ekipa tékniku ba levantamentu dadus hodi halo dezeñu hodi dezenvolve turizmu komunitária, jardin ba fatuk lenuk hamutuk medida 8X10 ho estimasaun orsamentu hamutuk rihun S60-resin.
Hosi orsamentu ne’ebé previstu sei atu utiliza ba konstrui jardín no moru protesaun inklui fatin saneamentu nune’e bele atrai vizitante sira no hetan reseita ba kofre autoridade administrasaun Baucau.
“Ne’e parte turizmu nian bainhira ita dezenvolve tiha, ita-nia komunidade sira bele fa’an sasán ruma iha-ne’ebá, vizitór sira mai sei fó benefísiu ba sira,” nia akresenta.
Fatuk lenuk rasik kategoria ba jeoturístika tanba tama ba jeolojia nune’e iha tinan 2018 liubá governu liuhosi Ministériu Turismu, Komérsiu no Indústria fó-sai nu’udar rekursu protejida no kontinua dezenvolve sai fatin turismu.
Autoridade Administrasaun Munisipál Baucau planeia dezenvolve fatuk lenuk sai jardín no nu’udar mós fatin turizmu komunitária iha área Kaisahe, suku Buruma, postu Baucau Vila, munisípiu Baucau.
Diretor Servisu Munisipál Obra Publiku Baucau, Agostino Ximenes espika, fatin ne’e remata ona dezeñu no hein aprovasun iha reuniaun konsellu konsultivu no koordenasaun munisipál inklui hatama iha Planu Asaun Anuál liuhosi orsamentu Programa Dezenvolvimentu Integradu Munisipál (PDIM).
“Ita planeia ba tinan 2025, maibé depende ba orsamentu,” Diretór Servisu Munisipál Obra Públika Baucau hateten iha Vila Nova, tersa ne’e.
Nia dehan, ekipa tékniku ba levantamentu dadus hodi halo dezeñu hodi dezenvolve turizmu komunitária, jardin ba fatuk lenuk hamutuk medida 8X10 ho estimasaun orsamentu hamutuk rihun S60-resin.
Hosi orsamentu ne’ebé previstu sei atu utiliza ba konstrui jardín no moru protesaun inklui fatin saneamentu nune’e bele atrai vizitante sira no hetan reseita ba kofre autoridade administrasaun Baucau.
“Ne’e parte turizmu nian bainhira ita dezenvolve tiha, ita-nia komunidade sira bele fa’an sasán ruma iha-ne’ebá, vizitór sira mai sei fó benefísiu ba sira,” nia akresenta.
Fatuk lenuk rasik kategoria ba jeoturístika tanba tama ba jeolojia nune’e iha tinan 2018 liu bá governu liuhosi Ministériu Turismu, Komérsiu no Indústria fó-sai nu’udar rekursu protejida no kontinua dezenvolve sai fatin turismu.